Versija drukāšanai

Armanda Viznera vadītais veikals Tērvetē pirmajā acu uzmetienā diži neatšķiras no daudziem LaTS veikaliem: jā, skaisti sakopts, kārtīgs, ar gandrīz 60 kvadrātmetru – ne lielu, bet arī ne mazu – tirdzniecības telpu, bet visādi citādi - veikals kā jau veikals. Taču šeit lauku veikaliem neraksturīgi tirdzniecība norit divos stāvos – ēkas otrajā stāvā vēl plašākās telpās izvietots Armanda paša izveidots dzērienu “outlets”, kas veikalam piedod būtisku papildu dimensiju arī vārda tiešajā nozīmē.

Kopā ar sievu veikala ēku savulaik nopirkuši ar domu par kafejnīcas ierīkošanu, taču iepriekšējā ekonomiskā krīze plānus mainījusi, jo Armanda iepriekšējais bizness bija nokļuvis sarežģītā situācijā: “Ienākumus vajadzēja tūlīt, un piemērotāks šķita lēmums atvērt pārtikas veikalu,” neslēpj Armands. “Iestājāmies LaTS tīklā, sāku braukt uz LaTS sapulcēm, skatījos un klausījos, kā iet citiem, līdz vienā brīdī sapratu, ka varu veikalu papildināt ar garāku vīna plauktu. Pamazām tas izveidojās par atsevišķu virzienu, un tagad daudzi brīnās, cik plašu dzērienu sortimentu varam  pircējiem piedāvāt, lai gan atrodamies ne Rīgā, ne Jelgavā, ne kaut vai daudz lielākajā Dobelē.”

Pārtikas nodaļas vadību Armands labprāt dala ar sievu, bet dzērienu nodaļa gan ir vairāk viņa pilna atbildība – un arī panākums. Dažu gadu laikā izdevies piesaistīt ne tikai vietējos pircējus tie šurp ierodas arī no Dobeles un vēl tālākas apkārtnes , iepirkties labprāt brauc pat lietuvieši. Protams, jāapmierina visdažādākās pircēju vēlmes, taču Armanda spēja ieklausīties klientu vajadzībās, prasme sagādāt vēlamo un lietpratēja padoms noder visiem – gan mazāk, gan vairāk pirkt gribošajiem. “Tirgotājam ir jāmāk izdabāt katram klientam, jo tikai tā no katra pircēja var paņemt to, ko var. Sevišķi svarīgi tas ir laukos, kur nevar orientēties uz kādu specifisku mērķauditoriju. Mana mērķauditorija ir katrs un visi, un no tā, kurš ienāk veikalā, ir jāmāk paņemt maksimumu,” uzsver Tērvetes LaTS veikala īpašnieks. Īpaši svarīgi esot arī neaizrauties ar lieliem uzcenojumiem – cenām arī šajā preču segmentā ir ļoti jūtīga nozīme.

Domu atvērt vēl kādu veikalu Armands vērtē mierīgi un izsvērti: “Metam aci uz vēl kādu vietu, bet vajadzīgs, lai apstākļi sakristu un atnāktu pareizā iespēja – ja liktenis tādu dos, skatīšos! Bet ar galvu sienā neskriešu. Negribu darīt, kā agrāk darīja daudzi, pārlieku skrienot un grābjot, ko vien var – vairāk, vēl vairāk… Jā, ir arī tādi, kam dzīve tā kārtis salikusi, ka ir pieci vai pat desmit veikali, bet svarīgi, lai tās lietas atnāk dabiski. Biznesā nevar tā vienkārši pārlēkt kādam posmam pāri – visam savs laiks. Turklāt jāsaprot arī, kas paša dzīvē ir svarīgs un kas nav. Ne jau nopelnīta labāka mašīna, bet ģimenei veltīts laiks man šķiet  vērtība.”

Nelielāka apjoma biznesam Armands redz arī citas svarīgas priekšrocības: “Man ir svarīga arī tā sajūta, ka pircēji pie mums ir gaidīti, un to nodrošināt var tieši mazie veikali. Diemžēl padomju laiki Latvijā ir izpostījuši to sirsnīgo pircēja sagaidīšanas rituālu, tirgotāja un pircēja draudzīgo attiecību kultūru, kādu biežāk varam redzēt un par kādu priecāties, esot daudzviet ārzemēs. Pamazām atkal atjaunot šādas tirdzniecības tradīcijas var tieši mazie veikali, tā ir to brīvība un arī priekšrocība – ne jau no lielveikaliem augs šādu tradīciju saknes.”

“Gribētu un citiem novēlētu, lai ļaudis Latvijā vairāk atbalstītu viens otru, atbalstītu savējos, vietējos – arī tirdzniecībā. Cilvēkiem vajadzētu būt draudzīgākiem un laipnākiem savā starpā – tad daudz kas pie mums ātrāk ietu uz labo pusi,” sarunu noslēdzot, novēl Armands Vizners.